Lasvegasas vēsture

Lai gan arvien izplatītākas kļūst digitālās azartspēles, arī bezmaksas kazino spēles online vidē, izdzirdot vārdu “azarstpēles”, neviļus iedomājamies par Lasvegasu. Lasvegasa mūsdienās ir pazīstama kā mega viesnīcu, azartspēļu un atpūtas pilsēta. Taču tās pirmssākumi meklējami Dienvidnevadas indiāņu vēsturē, atrodoties tālu no pārējās civilizācijas. Kā Lasvegasa uzplauka par tādu pilsētu, kādu to zinām šodien?

Lasvegasas pirmsākumi

Agrāk vietā, kur tagad atrodas Lasvegasa, atradās mitrs un purvs ar ražīgu augsni. Vēlāk purvs ir atkāpies, un reģions pārvērties par sausu un tuksnešainu zemi. Vēlāk pazemes ūdeņi pacēlušies virspusē, veidojot oāzes.

Pirmās spāņu ekspedīcijas

19. gadsimtā meksikāņu pētnieks Antonio Armijo mēroja ceļu ar savu tirdzniecības karavānu no Ņūmeksikas uz Kaliforniju. Veikto karavānas ceļu vēlāk nosauca par Veco spāņu ceļu. Kad karavāna mēroja ceļu uz Losandželosu 1829. gadā, tā novirzijās no tradicionālā ceļa un izveidoja apmetni 161 kilometra attālumā no Lasvegasas teritorijas. Skautu grupa Rafaela Riveras vadībā devās izpētīt apkārtni, cerībā atrast ūdens avotu. Rivera pameta grupu uz devās izpētīt tuksnesi un nonāca līdz Lasvegasas oāzei.

Oāzes bija bagātas ar savvaļas zālēm, kas auga uz ražīgās augsnes oāzē. Zemei deva nosaukumu Las Vegas par godu savvaļas zālēm oāzē;  Las Vegas tulkojumā nozīmē “pļavas”.

Mormoņu kolonisti

Tuvāko dekāžu laikā Lasvegasā ieceļoja un izceļoja meksikāņu un mormoņu kolonisti, kuri mēroja Veco spāņu ceļu vai arī meklēja iespējas Kalifornijas zelta drudža laikos. Lai pārvedumu ceļš tiktu pasargāts, Lasvegasā sāka audzēt augļus un dārzeņus, nodarbojās ar svina iegūšanu un būvēja māla konstrukcijas. Līdz 1858. gadam kolonisti šo apgabalu pameta.

Dzelzceļa izveide

  1. gadā tika nolemts, ka Lasvegasa varētu kalpot kā galvenā pietura Sanpedro, Soltleiksitijas un Losandželosas dzelzceļa maršutā, tādā veidā savienojot Lasvegasu ar Klusā okeāna piekrasti.
  2. Līdz ar dzelzceļa izbūves pabeigšanu 1905. gadā Lasvegasā sākās uzplaukums – pilsētā izveidojās veikali un saloni. Oficiālais pilsētas dibināšanas datums ir 1905. gada 15. maijs.

Azartspēļu galvaspilsētas izaugsme

Pilsētas galvenie iemītnieki bija dzelzceļa strādnieki un rančo īpašnieki, uzplauka mežonīgo rietumu gars. Iedzīvotājiem radās apetīte pēc provokatīvām izklaidēm – azartspēlēm, alkohola, prostitūcijas. 1910. gadā Novadā tika noteikts azartspēļu aizliegums, taču, neraugoties uz to, turpināja darboties nelegālie bāri un kazino. Tas rezultējās ar izcilu augsni organizētai noziedzībai un mafijas izveidei.

Līdz 1931. gadam Nevadā atcēla azartspēļu aizliegumu. Sākoties Hūvera dambja celtniecībai, Lasvegasā ieradās tūkstošiem strādnieku. Tika izbūvēti un atvērti jauni kazino, kā arī citas šovmeņu izklaides vietas. Otrais pasaules karš palēnināja Lasvegasas izaugsmi, taču vietā, kur agrāk atradās gaisa spēku bāze apmācībām, 1941. gadā atvēra pirmo viesnīcu – El Rancho Vegas.

Četrdesmito gadu beigas El Rancho Vegas panākumi iedvesmoja citus atvērt viesnīcas netālu. 50. un 60. gados tika atvērtas viesnīcas Riviera, New Frontier, Sands un Sahara, kuru finansējuma glvenais avots bija rekets un narkotiku tirdzniecība. Mafijas pārstāvji vēlāk sāka saņemt finansiālās investīcijas ārī no cienījamiem avotiem, piemēram, Volstrītas bankas vai Mormoņu baznīcas. Sāka veidoties tūristu plūsma uz plaukstošajiem kazino, lai redzētu slavenu mūziķu, piemēram, Frenka Sinatras vai Elvisa Preslija uzstāšanos, kā rezultātā izauga pilsēta, kuru pazīstam šobrīd.